Veram vaļā “MiLaDeKo” stāstu grāmatu! Trešais stāsts
30.05.2026

---

Skatuve kļūs par Latviju: MiLaDeKo jubilejas koncerts jau 13. jūnijā

Minsteres latviešu deju kolektīvs MiLaDeKo šogad svin 15 gadu jubileju – un gatavojas koncertam, kādu Minsteres apkārtnē vēl nav nācies piedzīvot. Skatuve Borkenes pilsētas hallē pārtaps divu stundu garumā par pulsējošu Latviju: ar dejām, dziesmām, tautas tērpiem, satraukumu aizkulisēs un ar to vienu īpašo brīdi, kad pirmais solis atskan vienā ritmā ar sirdi.

 

Tas, kas skatītājiem izskatās kā vieglas un gaisīgas kustības, patiesībā dzimst garās mēģinājumu stundās – ar fizisku piepūli, sāpēm, sviedriem un asarām. "Dejotprieks ir viena lieta, bet otra lieta ir smaga strādāšana, tas nebūt nav viegls ceļš," atzīst dejotāja Lita Zeltere. "Neesam mēs vairs sešpadsmit gadus jauni, gandrīz visiem ir kāda kaite – sāp papēži vai ceļgali. Bet kad iemācāmies kārtējo jauno deju, gandarījums ir milzīgs." 

 

Uz mēģinājumu pat ar lidmašīnu

Uz katru mēģinājumu Lita mēro ceļu ar vilcienu trīs stundu garumā. Un viņa nebūt nav vienīgā, kurai daudzie kilometri līdz Minsterei nav šķērslis. MiLaDeKo ir kolektīvs, kurā cilvēki nevis ienāk pa ceļam, bet atbrauc mērķtiecīgi no dažādām Vācijas pilsētām, lai kopā dejotu un satiktos ar savējiem. Arī Jānis Lāčkājs uz mēģinājumiem dodas no Švarcvaldes – tie ir aptuveni 500 kilometri vienā virzienā. “Man būtu iespēja dejot arī tuvāk savai dzīvesvietai, piemēram, Štutgartē, bet MiLaDeKo ir mana ģimene un mani saprotoši cilvēki. Kopā ir daudz piedzīvots, tāpēc jau vairākus gadus esmu uzticīgs tieši MiLaDeKo un uz Minsteri braucu ar lielu prieku,” stāsta Jānis. Taču reizēm tālais ceļš uz mēģinājumiem nozīmē pat vairāk nekā simtiem kilometru pa sauszemi. “Mans tālākais maršruts uz mēģinājumu bija neilgu laiku pirms atgriezos atpakaļ uz Vāciju: tobrīd dzīvoju Latvijā, strādāju Zviedrijā un vairāku mēnešu garumā divas reizes mēnesī lidoju uz mēģinājumu Minsterē, gatavojoties Dziesmu un Deju svētkiem Kanādā 2019. gadā,” atceras Marats Abdurahmanovs, kurš dejo jau no trīs gadu vecuma. 

 

Vita Hibersa uz mēģinājumiem brauc jau 11 gadus. "Latviešu tautas deja ir mans dzīves eliksīrs." Un tas, ko MiLaDeKo dejotāji atrod viens otrā, ir vairāk nekā tikai deju partneri, uzskata Vita. "Tā nav nejaušība, ka mēs dzīvē satiekam cilvēkus, ar kuriem kopā būdami paliekam labāki un gaišāki. MiLaDeKo man ir devusi draudzības uz mūžu – tas ir kaut kas paliekošs, patiess un īsts." 

To apliecina arī dejotājs Valdis Jakušonoks: pārceļoties uz Minsteri, MiLaDeKo viņu sagaidīja kā vecs paziņa – ar sirsnību un draudzību, un dejošana ātri vien kļuva par neatņemamu jaunās dzīves daļu. "Caur deju un koncertiem es kāpju pāri savām robežām un spējām – katru reizi uz skatuves sirds dauzās tik stipri, ka liekas, tūlīt izlēks pa muti ārā," atklāj Valdis. Bet ir vēl pulka citu iemeslu, kādēļ viņš dejo MiLaDeKo. “Jo ļoti patīk deja ‘Es izjāju prūšu zemi.’ Un nav noslēpums – reiz gribas piedalīties arī Dziesmu un Deju svētkos.”

Linda Gruze ir uzticīga MiLaDeKo jau kopš pašiem kolektīva pirmsākumiem, un tagad savu dejotprieku nodevusi tālāk arī savai meitai Denīzei. Uz mēģinājumiem nāk gan mamma, gan 17 gadus vecā meita. Jautāta par smieklīgāko atgadījumu pēdējo 15 gadu laikā, Linda atceras koncertu, kurā visi izpildījuši katru soli un horeogrāfiju nevainojami – pat nepamanot, ka skanējusi nepareizā mūzika.

No Minsteres līdz Austrālijai

MiLaDeko dejo ne tikai savam priekam, bet arī aktīvi popularizē latviešu tautas deju visā pasaulē, piedaloties dažādos kultūras festivālos. "15 gadu laikā esam dejojuši 6 valstīs Eiropā. Tāpat dejotprieks mūs ir aizvedis arī uz Kanādu un pat Austrāliju," stāsta kolektīva vadītāja Lauma Leišovnika. Trīs reizes kolektīvs ir piedalījies Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos – un katru reizi tā ir bijusi pieredze, ko nevar aprakstīt vārdiem. Dejot dzimtenē, justies tai piederīgam, dzīvojot tālu prom no Latvijas – tas ir kaut kas, ko katrs MiLaDeko dejotājs nes sirdī kā dārgu dāvanu. Tieši 2013. gada Dziesmu un Deju svētkos Ilze Pekša pamanīja Minsteres kolektīvu un nolēma to iepazīt tuvāk. Domāts – darīts. “Sākumā gan baidījos, vai būšu pietiekami laba dejotāja. Un kā tas būs, braukt uz svešu vietu, kur nevienu nepazīstu.” Taču bailes ātri vien nomainīja pārliecība: jau 12 gadus Ilze regulāri mēro ceļu uz mēģinājumiem no Vilhelmshāfenes – 212 kilometrus vienā virzienā. “Caur deju es ne tikai saglabāju saikni ar latviešu tradīcijām, bet arī regulāri izjūtu latvisko vidi, mūziku, valodu un cilvēkus sev apkārt,” stāsta Ilze. Protams, draugi nereti smejoties saka, ka viņa ir traka, jo mēģinājumu dēļ mēro tik lielu attālumu. Taču Ilzei atbilde ir skaidra: “Dejot latviešu tautas deju ārpus Latvijas man nozīmē paņemt līdzi daļu no mājām. Tā ir iespēja nest mūsu kultūru pasaulē un parādīt arī citiem tās skaistumu.”

 

 

Šogad MiLaDeKO svin 15 gadu kopā būšanu. Tie ir 15 gadi, kas nav skaitāmi tikai ar uzstāšanās reizēm vai nodeldētām deju kurpēm. Tie ir gadi, kas skaitāmi ar draudzībām, kas radušās starp deju soļiem. Ar asarām – gan no prieka, gan no satraukuma. Ar smiekliem, kas izskanējuši aizkulisēs. Ar siltu zupu mēģinājumos. Ar rokām, kas pirms uzstāšanās satvērušas citu rokas. Ar tautas tērpiem, kas allaž tiek nesti ar lepnumu. "Katru reizi uzvelkot tautas tērpu, liekas, ka mugura iztaisnojas un stāja staltāka paliek“, saka Valdis. “Īpašs brīdis tautas tērpā ir katrs, bet vēl īpašāku to var padarīt brīdis, kad tu no Daugavas stadiona izved kolektīvu kā pirmais dejotājs,”aizkustināti stāsta Marats. 

MiLaDeKo nav tikai kolektīvs – tā ir vieta, kur cilvēki aug un uzplaukst, atrod ceļu atpakaļ pie sevis un jūtas piederīgi kam lielākam. “Deja manā dzīvē ir kļuvusi par daļu no manas personības – tas nav tikai tas, ko es daru, bet daļa no tā, kas es esmu,” saka Ilze. Un to pašu saka arī visi citi dejotāji.

Jubilejas koncerts būs īpašs gan pašiem dejotājiem, gan MiLaDeKo “mammai” Laumai, gan viesiem un skatītājiem. “Kopumā šajā vakarā uzstāsies 140 dalībnieki, tas būs grandiozi!,” apsola Lauma, kura pašlaik dienas un naktis plāno jaudīgo pasākumu. Līdzās pašmāju kolektīvam uzstāsies arī latviešu tautas deju kolektīvi no Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Šveices. 

Vakaru papildinās arī bērnu un jauniešu tautas deju grupa “Rudzupuķe”, Line Dance Grupa “Balzams”, latviešu bērnu ansamblis “Do-Re-Mi” un latviešu koris “Dudan” – visi no Minsteres. Kopā tie veidos programmu, kas latviešu kultūru parādīs visā tās krāšņumā un daudzveidībā. “Es gribētu, lai cilvēki, kuri nekad nav bijuši mūsu Latvijā, pēc šī koncerta sajustos tā, it kā viņi tur būtu pabijuši kaut uz mirkli,” atzīst Lauma.

 

Soli pa solim. Deju pa dejai. Jau 15 gadus kopā. Laiks atšķirt jaunu nodaļu MiLaDeKo stāstu grāmatā. Uz tikšanos jubilejas koncertā! 

Teksts: Inga Tawadrous

Foto no MiLaDeKo krājuma