Satiekamies mūsmājās - koncerts Latvijas Republikas Neatkarības dienas godināšanai
05.05.2025

---

Tur, kur dejo un dzied sirdis, tur ir mājas – koncerts godinot  Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu

 

„Satiekamies mūsmājās, atnāc, mēs gaidīsim!” – ar šādu aicinājumu Latviešu Centrs Minsterē uzrunāja tautiešus no Minsteres un apkārtnes, ielūdzot 2025. gada 3. maijā uz pašdarbnieku pulciņu koncertu, lai kopā godinātu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Un viņi nāca – atsaucība bija tik liela, ka pieteikumu skaits pārsniedza zāles sēdvietu iespējas.

Pirms viesi vēl bija spēruši soli pāri Latviešu centra slieksnim, viņus jau sagaidīja mājīguma pilna pagalma atmosfēra – kā arī sirsnīgie viesu sagaidītāji Jānis Leišovniks un Valdis Jakušonoks. Staltie vīri tautastērpos aicināja ar smaidu ienākt „mūsmājās”. „Šeit izskatās gluži kā pie manas vecmammas laukos”, aizkustināti teica daudzi apmeklētāji. Visapkārt bija redzamas raibas sedziņas, kas atgādināja par siltām vasaras dienām, kad vecmāmiņa savus rokdarbus lika vēdināties saulē un vējā. Starp pītiem groziem, ziedainu porcelāna servīzi, mīkstajiem vilnas plediem un mājīgajām sēdvietām,  kuras tika izmantotas, lai šo dienu iemūžinātu fotogrāfijās, valdīja sirsnīga, rosīga atmosfēra – gluži kā visi tikko būtu atgriezušies mājās.

 

 

Pie ieejas viesus sirsnīgi sagaidīja saimnieces Liene Ārgule, Lauma Leišovnika un Dace Viška ar pašceptiem gardumiem. Rabarberu plātsmaize, speķa pīrādziņi un citi saimnieču cepti gardumi, kā arī zāļu tēja no māla krūgas – viss lika justies gaidītam, lutinātam un siltumā ietītam.

Vai var būt vēl mājīgāk? Vēl sirsnīgāk? Jā – patiesi! Sekojošais LCM kolektīvu koncerts lika sirdīm aizkustinājumā pukstēt ātrāk, radot patiesu piederības sajūtu ikvienam. „Tur, kur zeme smaržo pēc lietus, kur bērzi klusām čukst ar vēju un rīta rasa skūpsta basas kājas – tur ir māju sajūta. Ne jau tikai jumts virs galvas vai četras sienas, bet kaut kas daudz dziļāks. Kaut kas, kas dzīvo krūtīs, kur sirds ieklājas mierā” – ar šiem vārdiem aicināja LCM valdes priekšsēdētājas Ingūnas Šķesteres balss Latviešu centra interešu kopas uz skatuves.

Minsteres latviešu koris „Dudan” aizveda klausītājus uz tēvzemi, kur bērītis tiek palaists rikšot un kur skan jautājums „Kur tu biji, bāleliņi?” Zināmas dziesmas, kopības sajūta un sirdsdegsme savijās vienotā harmonijā. Minsteres latviešu deju kopa „MiLaDeKo”apliecināja kārtējo reizi savu mīlestību pret tautas deju – katra kustība lepnuma pilna, katrs grieziens – dzīvas tradīcijas elpa. Arī līnijdeju grupa „Balzams” burtiski aizrāva skatītājus – gan ar savu acīmredzamo dejotprieku, gan ar košo un saskaņoto vizuālo tēlu, kas lika viņiem starot gan uz skatuves, gan skatītāju acīs.

Ar neizsakāmu prieku un mazu uztraukumu sirsniņās uz skatuves kāpa arī jaunākie koncerta dalībnieki. Minsteres bērnu un jauniešu tautas deju kopa „Rudzupuķe” ļāva ar katru pastalu soli sajust dziļo saikni ar latviešu tautas deju – to pašu, ko bērnībā dejoja viņu vecāki Latvijā. Mazo dejotāju priekšnesums bija kas vairāk par vienkāršu uzstāšanos – tā bija dzīva tradīcijas atbalss, ko caurvij mīlestība un no paaudzes paaudzē nodots ritms. „Es esmu ļoti lepna par sevi – man šķiet, ka mēs visi ļoti smuki nodejojām”, pēc koncerta ar pārliecību sacīja deviņgadīgā Diāna, kura „Rudzupuķei” pievienojās tikai šī gada sākumā. 

Lipīgu sajūsmu zālē izraisīja arī Minsteres latviešu bērnu ansamblis „Do-Re-Mi”. Ar aizkustinošām dziesmām par „mūsu skaisto Latviju” mazie dziedātāji lika daudziem klausītājiem ne reizi vien meklēt kabatas lakatiņus, lai noslaucītu dziļa aizkustinājuma asaras. 

 

 

Koncerts bija divu stundu ilgs ceļojums – ne tikai cauri bērzu birzīm, rudzu laukiem un klusām ielām, bet arī pa tik labi zināmiem atmiņu un sajūtu ceļiem. Noslēgumā Ingūnas balss aicināja visus vienoties kopīgā dziesmā un kopīgā sajūtā. Dziesma „Piena ceļš” kļuva ne tikai par sirsnīgu nobeigumu šim īpašajam vakaram, bet arī par gaismas ceļu, kuru visi klātesošie kopā izstaigāja. „Piena ceļš ir tilts starp Latviju un mums. Tā ir apskāviens Latvijai – lai kur mēs arī būtu. Mēs visi nesam šo Piena ceļu sevī. Tas sākas tur, kur sākas māju sajūta”, tā Ingūna Šķestere.

Un jā, sauklis „Satiekamies mūsmājās!” godinot  Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu Latviešu Centrā Minsterē piepildījās līdz pēdējam vārdam. To apstiprināja gan viesu izteiktie pateicības vārdi, gan mirdzošās acis, gan – kāds smejoties teiktu – arī siltums vēderā. „Šis dzērveņu dzēriens garšo tikpat labi kā kapusvētkos Latvijā!”, sajūsmināti sacīja kāda ļoti jauna koncerta apmeklētāja.

„Tieši tas bija mūsu nodoms jau pašā sākumā – radīt gaisotni, kurā ikviens justos kā mājās”, stāsta Lauma Leišovnika. Kopā ar Venitu Mikštu un daudziem citiem radošiem un atsaucīgiem cilvēkiem viņas vairāku nedēļu garumā meklēja, sameklēja, krāja un veidoja dekorācijas – rūpīgi izraudzītas, ar sirdi izvietotas un ar lielu uzmanību pret detaļām novietotas savās vietās. Katrs stūrītis – gan ārpus Latviešu centra, gan iekštelpās – izstaroja siltumu un piederības sajūtu: Tevi šeit gaida. Tu esi te piederīgs. Tu esi mājās.

Teksts: Inga

Foto: Viktors, Evita, Elīna, Valters