Meistarklase "Vēl soli tuvāk savam tautastērpam"
17.03.2026

---

Tik tuvu savam tautastērpam – meistarklase kopā ar Lailu Puķīti

  Tie snauž kastēs, maisos vai plauktos — nepabeigti tautastērpu brunči, līdz pusei šūti un pamesti lina krekli, salocīti audumi, viss ar labākajiem nodomiem. Reti kas vēl ir tāds, kas paņem no cilvēka tik daudz enerģijas kā nepabeigti rokdarbi. Tie klusi guļ un tikpat klusi atgādina – par solījumiem, ko reiz cilvēks pats sev devis, iegādājoties audumu. Piemēram, solījumu par sevis darinātu tautastērpu… 

   „Latviešu Centrs Minsterē“ (LCM) aicināja 14. un 15. martā ikvienu interesentu uz kārtējo meistarklasi semināru cikla „Darinu pats“ ietvaros kopā ar meistari Lailu Puķīti no Latvijas. Šoreiz, lai darinātu tieši to tautas tērpa daļu, kas šobrīd visvairāk nepieciešama vai visvairāk uzrunā sirdi. Uz aicinājumu atsaucās vairākas rokdarbnieces – un viens rokdarbnieks – kuri bija atnākuši arī ar nepabeigtiem darbiņiem. Visi bija vienisprātis: nepabeigti rokdarbi rada smaguma sajūtu prātā. Bija pienācis laiks to mainīt.

  Un rezultāti? Iespaidīgi. Marats – meistarklases vienīgais tautudēls – ar pacietību un precizitāti pabeidza ne vien savu pērn iesākto kreklu, bet arī vesti, kas prasīja gan meistarību, gan pacietību. Pogas caurumu izšūšanu Marats visbeidzot uzticēja galda kaimiņienes šujmašīnai, kura šo uzdevumu veica perfekti un bez liekas domāšanas —  ieprogrammēta, tā vienkārši izpildīja savu darbu. Dažreiz gudrākais solis ir zināt, pie kā vērsties. Diānas šujmašīna šajā nedēļas nogalē nebija bez darba – taču meistare bija pieprasīta vēl krietni vairāk. Laila Puķīte viesojās LCM jau piekto reizi. Arī šoreiz sirsnīgā suitu sieva neskopojās ne ar praktiskiem padomiem, ne ar motivāciju. "Ātri iesi, neredzēs" – tā Laila allaž saka dalībniecēm, kuras, šūdamas brunčus vai kreklu pieļāvušas kādu kļūdu, ko, ātri ejot vai dejojot, neviens taču nepamanīšot. Jo kļūdas – tās ir daļa no ceļa. "Mūžu dzīvo, mūžu mācies" – šī latviešu paruna šoreiz pierādīja sevi ar uzviju: arī bez iepriekšējām šūšanas prasmēm var tikt pie sava tautastērpa. "Vajag tikai ticēt sev – un Lailai. Esmu viņai pateicīga par to, ka viņa nesavtīgi dalās ar savām zināšanām, iecietīgi un ar mīlestību", teica Andra, kura meistarklasē steidza pabeigt savu pirms gada iesākto kreklu. Liene pabeidza gan toreiz līdz galam nesašūto jaku, gan arī paguva tikt pie kupliem, pašas darinātiem apakšsvārkiem. 

  Meistarklases gaisotne? Sirsnīga un sirdi sildoša. Daudz smieklu, daudz joku – arī par šujmašīnas pedāļiem ("divi te ir, bet kurš ir manējais?"). Un pa vidu, protams, pukošanās, kad kaut kas kārtējo reizi nesanāca tik ātri vai tik labi kā to gribētos. Jā, arī asinis tika ziedotas – burtiski. Bet prieks un gandarījums par paveikto bija redzams katrā sejā.

  Ingūna un Lauma meistarklasi ne vien organizēja, bet arī parūpējās par siltām pusdienām. Arī viņas abas divu dienu garumā mērīja, grieza un šuva Kusas jakas. "Vislielākais paldies Lailai! Tas, ko viņa mums dod, ir nenovērtējams! Mūsu bērni jau nez' vai paši vairs šūs sev tautas tērpus, jo nopirkt gatavus jau ir vienkāršāk", atzina Ingūna. Un Lauma piebilda: "Pateicos Lailai, kura mums vienmēr rekordātrumā iemāca visādus trikus un knifus."

  LCM regulāri aicina uz “Darini pats” meistarklasēm, dodot Vācijā dzīvojošajiem latviešiem iespēju mācīties, radīt un pavadīt laiku latviskā gaisotnē. Jo šīs stundas – ar sadurtiem pirkstiem, varbūt pa kādai neprecīzi sašūtai vīlei un pazaudētiem šujmašīnu pedāļiem – kādreiz aizmirsīsies. “Tie visi ir dzīves sīkumi“, saka Laila. Tie aizmirsīsies tajā svinīgajā dienā, kad katra tautumeita un katrs tautudēls ar lepnumu uzvilks savu pašdarināto tautastērpu, ies ar cēli paceltu galvu, un pat neiedomāsies, ka tas kādreiz snaudis kautkur kastē. 

Inga Tawadrous

 

Foto: meistarklases dalībnieki