Kaut arī šī jau par simbolu kļuvusī skola ir beigusi pastāvēt jau 1998. gadā, nav iespējams runāt par Latviešu Centru Minsterē (LCM), nepieminot Minsteres latviešu ģimnāziju (MLĢ). 1946. gadā Detmoldā dibinātā skola kopš 1957. gada darbojās Minsterē, tobrīd tā bija tā sauktajā brīvajā pasaulē vienīgā pilna laika ģimnāzija, kurā mācības tika apgūtas latviešu valodā. Sākotnēji ģimnāzijā mācījās tikai bērni no Vācijas, taču laika gaitā viņiem pievienojās skolēni no aizvien jaunām zemēm. Līdz ar to mācības skolā un dzīve internātā bija savā ziņā „internacionāls” piedzīvojums vienas nācijas ietvaros. Ģimnāzijā tika rīkoti dažādi latviešu svētki un sarīkojumi, 1984. un 1987. gadā Minsterē tika organizēti arī „Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas” jeb īsāk sauktām par dziesmu dienām, kurās piedalījās vairāki tūkstoši dalībnieku, notika arī prozas un dzejas lasījumi, teātra izrādes un dažādas izstādes. Plašu ievērību (arī vācu presē) guva jauniešu demonstrācijas, kurās tika pievērsta uzmanība cilvēktiesību problēmām Padomju Latvijā un okupācijas faktam.
Tomēr 1980. gadā Ziemeļreinas-Vestfālenes valdība grasījās slēgt skolas internātu. Kā jau minēts, ģimnāzijai nepieciešamais skolēnu skaits lielā mērā tika nodrošināts tieši tādēļ, ka skolā mācījās bērni no visas pasaules – internāta slēgšana varēja izrādīties liktenīga arī pašas ģimnāzijas pastāvēšanai. Tāpēc 1982. gada sākumā, sadarbojoties vairākām trimdas organizācijām, tika dibināta sabiedriskā labuma organizācija LCM. Sākotnēji centra galvenais uzdevums bija piesaistīt Minsteres latviešu ģimnāzijas internāta celtniecībai nepieciešamos līdzekļus. Tika veikti dažādi pasākumi, aicinot ziedot trimdas latviešus no visas pasaules, kā arī piesaistot Vācijas sabiedrības uzmanību skolas būtiskajai nozīmei trimdas latviešu dzīvē. Redzot latviešu iniciatīvu, Vācijas valdība piešķīra ievērojama apmēra līdzfinansējumu, kā rezultātā bija iespējams paplašināt paredzēto būvniecību.


1986. gadā durvis vēra LCM jaunā ēka, kurā atradās Minsteres latviešu ģimnāzija, tās internāts un arī jaunizveidotais latviešu centrs. 
Jaunajā ēkā notika visdažādākie ar kultūru un latvietības saglabāšanu saistīti pasākumi, sākot no izglītojošiem semināriem, latviešu avīzes „Latvija” vēlāk „Brīvā Latvija” redakciju, telpām Daugavas Vanagu ģenerālsekretariātam, bērnu dārzam un skoliņai, līdz jauniešu tematiskajām ballītēm. Atmodas laikā ģimnāzijai bija būtiska nozīme, kā vienojošam spēkam starp trimdu un Latvijā dzīvojošajiem latviešiem. LCM telpās notika Pasaules brīvo latviešu apvienības Sabiedrisko zinātņu institūts vidusskolu pabeigušiem jauniešiem no visas pasaules. Tomēr, Latvijai atgūstot neatkarību un rodoties iespējai iegūt izglītību demokrātiskajā Latvijā, skolas nozīme aizvien mazinājās, un 1998. gadā, galvenokārt finansiālu grūtību dēļ, tā tika slēgta. Plašāku informāciju par Minsteres Latviešu ģimnāziju varat izlasīt Alberta Spoģa sarakstītajā grāmatā "Minsteres Latviešu ģimnāzija izdzīvoja". Taču pats LCM turpina eksistēt, un tā piedāvājums varētu būt interesants ļoti plašam cilvēku lokam.
Centrā atrodas unikāla trimdas bibliotēka (par ko atbild Latviešu kopība Vācijā), kas cerams drīzumā tiks iekļauta Minsteres Universitātes bibliotēkas kopkatalogā, tā sadarbojas arī ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Lai to īstenotu, būtu jāiegulda liels darbs un lieli naudas līdzekļi, tādēļ joprojām nav zināms, kad tas varētu notikt. Bibliotēkā atrodama trimdā izdotā latviešu literatūra un publicistika (mikrofilmas no agrāk trimdā izdotiem žurnāliem ir pieejamas arī Minsteres universitātes bibliotēkā, Helsinkos, Latvijā, Ņujorkā, u.c., bet oriģinālais materiāls atrodas LCM telpās), arī ģimnāzijas mācību materiāli liecības, stundu plāni, utt. varētu būt aizraujošs pētījuma objekts vēstures, pedagoģijas vai filoloģijas studentiem. Ir salīdzinoši plašs ārzemēs izdoto vārdnīcu skaits, arī tās varētu kļūt par pamatu kādam pētnieciskajam darbam. Turklāt centrs ik pa laikam sadarbojas ar Vestfālenes Vilhelma universitātes Minsterē Starpdisciplināro Baltijas studiju institūtu. 
Arī mūsdienās būtiska ir LCM loma latvietības saglabāšanā – divas reizes mēnesī centrā iespējams apmeklēt latviešu bērnu dārzu, skoliņu, mācīties vāciski, kori (tad, kad atrodas kāds, kas uzņemas to godu būt par kora vadītāju) un vienu reizi nedēļā tautas deju nodarbības, rokdarbus un citas interešu grupas. LCM tiek svinēti svētki – Latvijas Republikas proklamēšanas diena, Ziemassvētki, u.tml. Centrā apskatāmas ar Jāņa Jaunsudrabiņa, Zentas Mauriņas un Konstantīna Raudives, Kārļa Ieviņa, Pētera Ērmaņa personīgajām mantām iekārtotas istabas, kur var gūt priekšstatu par tā laika mākslinieku dzīvi.
LCM tiek rīkoti arī dažādi semināri, ir bijušas arī vasaras skolas, kurās bija iespējams piedalīties gan kā studentam, gan pasniedzējam.
Savukārt daudz pūļu prasījušais internāts ir kļuvis par mājām Ziemeļreinas-Vestfālenes sporta internātam, kā arī vietējo universitāšu studentiem. 2016. gadā beigsies LCM sākotnēji uzliktās 30 gadu sākotnējās saistības ar Ziemeļreinas-Vestfālenes un Vācijas valdībām (tās sniedza ieguldījumus būvniecībai), tādējādi varbūt paverot plašākas iespējas centra turpmākai attīstībai – šeit piemēram būtu iespējams izveidot arī trimdas pētniecības centru vai arī attīstīt centru kā organizāciju, kas palīdzētu latviešu uzņēmējiem un darba meklētājiem Vācijā. Joprojām ir nepieciešama labāka izpratne, kas spētu savienot pagātni un tagadni, latviešus ārzemēs un latviešus Latvijā, latviešu organizācijas Latvijā un ārzemēs.
LCM jau vēsturiski vienmēr ir tiecies būt par vienojošo elementu, tāpēc centrā pieejamie materiāli ir savā ziņā unikāls pamats tālākiem pētījumiem. Centra durvis vienmēr ir atvērtas cilvēkiem, kuri vēlas iegūt informāciju par dzīvi Vācijā un dalīties savā pieredzē, ilgojas ieraudzīt nelielu daļiņu Latvijas arī atrodoties ārzemēs vai vēlas īstenot kādas jaunas idejas.