Dati no Vācijas Federālās statistikas pārvaldes Destatis*

Pēc 2012. gada statistikas Vācijā savu dzīvesvietu ir reģistrējuši 21 790 (21,8 tūkstoši) latviešu. 2012. gadā Vācijā esošo latviešu sieviešu un vīriešu īpatsvars gandrīz ir izlīdzinājies, jo ir 10 051 vīriešu un 11 739 sieviešu, pastāv 53,9 % sieviešu pārsvars.**

Lielākais skaits latviešu pārstāv vecuma grupu no 25-65 gadiem 15 495 (15,5 tūkst.). Otrajā vietā ir cilvēki studentu vecumā, 21-25 gadi, kuru skaits ir 2 043. Kopā latviešu bērnu skaits līdz 6 gadu vecumam ir 850, no tiem 284 bērni ir dzimuši Vācijā. Pēc daudzuma ceturtajā vietā atrodas pensijas vecuma cilvēki, 65 gadi un vairāk, tas ir 797 cilvēki. Piektajā vietā ir latvieši vidusskolas un studentu vecumā,18-21 gadi, ar 788 cilvēkiem. Vismazāk pārstāvētā grupa ir jaunieši vecumā no 15-18 gadiem – tikai 419 jauniešu. Vidējais latviešu vecums Vācijā ir 34,1 gads. Latviešu sievietēm vidējais vecums 35 gadi, bet vīriešiem 33 gadi.

Pēc statistikas datiem par Vācijā dzimušajiem ārzemniekiem, Vācijā dzīvo 612 latviešu, kuri ir dzimuši Vācijā. Visplašāk Vācijā dzimušo latviešu pārstāvētā vecuma grupa ir bērni līdz sešu gadu vecumam, tas ir 284 bērni. Otrajā vietā pēc daudzuma ir bērni vecumā no 6 līdz 10 gadiem, kopā 105 bērni. Trešajā vietā ir personas, kurām ir 25 un vairāk gadu, kopā 99 cilvēki. Ceturtajā vietā ir 80 bērni vecuma grupā no 10-15 gadi. Pārējās vecuma grupās: 15-18, 18-21, 21-25, katrā no tām ir mazāk par 20 cilvēkiem.***

Lasīt tālāk: Cik latviešu Vācijā?

Atgādinām, ka Latvijā ar 2013. gada 1. oktobri stājās spēkā izmaiņas pilsonības likumā par dubultpilsonību. Arī no Vācijas puses ir atļauta dubultpilsonība cilvēkiem, kuri ir ES valstu pilsoņi, tādēļ nevajadzētu rasties problēmām, lai iegūtu dubultpilsonību. Šeit varat izlasīt Latvijas Pilsonības likumu, kurā ir veiktas izmaiņas: Pilsonības likums

Plašāku informāciju un konsultācijas par pilsonības atjaunošanu varat iegūt, apmeklējot Latvijas Republikas vēstniecības Vācijā mājaslapu: LR vēstniecība Vācijā

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē varat daudz pārskatāmāk izlasīt aktuālo informāciju par dubultpilsonību: PMLP

Informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par Latvijas trimdinieku reģistrēšanu: Latvijas trimdinieku reģistrēšana 

Informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par Latvijas pilsonības atjaunošanu: Latvijas pilsonības atjaunošana 

Lūdzam ievērot, ka pases saņemšana ir laikietilpīgs process, tādēļ izlasiet aktuālo informāciju par pases saņemšanu Latvijas vēstniecības Vācijā mājas lapā: Pases izsniegšanas kārtība

Lūgums, pirms dokumentu iesniegšanas, ievērojiet šos priekšnosacījumus, lai nerastos pārpratumi:

„Bijušie Latvijas pilsoņi, kuri Latvijas pilsonību ir zaudējuši sakarā ar Vācijas vai citas ES un NATO valsts pilsonības iegūšanu, var atjaunot savu Latvijas pilsonību iesniedzot vēstniecībā sekojošus dokumentus:

1) iesniegums;
2) personu apliecinošu dokumentu (Vācijas pase, identifikācijas karte);
3) dokumentu par valsts nodevas samaksu 21,34 eiro apmērā vai 7,11 eiro – politiski represētai personai, pirmās grupas invalīdam, bārenim, bez vecāku gādības palikušam bērnam un personai, kura saskaņā ar likumu ir atzīta par trūcīgu.”1 

Salīdzinot ar Vācijas pilsonības iegūšanas nodevu, Latvijas valsts nodeva ir ļoti maza.

1Informācija no Latvijas Republikas vēstniecības Vācijā par Latvijas pilsonības atjaunošanu: http://www.mfa.gov.lv/lv/berlin/KonsularaInformacija/atjaunosana/

Informācija par dubultpilsonību no Vācijas Iekšlietu Ministrijas: Par dubultpilsonību 

To, kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par Vācijas pilsoni varat atrast Federālās Migrācijas un bēgļu pārvaldes (BAMF) mājaslapā: Einbürgerung in Deutschland 

Šis raksts ir informatīvs, jo katrs pilsonības piešķiršanas gadījums tiek izskatīts individuāli.

Priekšnosacījumi
Jūs varat apsvērt iespēju par naturalizāciju, ja uz Jums attiecas šādi priekšnosacījumi: 

-līdz naturalizācijas iegūšanai ir beztermiņa uzturēšanās atļauja 

-sekmīgi nokārtots naturalizācijas tests Einbürgerungstest (zināšanas par tiesību sistēmu, sabiedrības uzbūvi un dzīves apstākļiem Vācijā)

-astoņu gadu pastāvīga un regulāra uzturēšanās (šis termiņš pēc sekmīga integrācijas kursa apmeklēšanas var tikt samazināts uz septiņiem gadiem, pēc sevišķi labiem panākumiem integrācijā pat uz sešiem gadiem) 

-patstāvīga iztikas nodrošināšana (arī apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem) bez sociālās palīdzības un bezdarbnieka pabalsta II (Arbeitslosengeld II)2

-pietiekamas vācu valodas zināšanas (B1 līmenis pēc ES standartiem)

-nav iepriekšēja sodāmība

-brīvas demokrātiskas valsts un Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikuma atzīšana”3

Vācijas likums par pavalstniecību: http://www.gesetze-im-internet.de/bundesrecht/rustag/gesamt.pdf

Vācijas pilsonības iegūšanas izmaksas:

Nodeva par pilsonības iegūšanu ir 255 eiro personām, kuras ir sasniegušas 16 gadu vecumu. Par kopā ar jums pilsonību ieguvušiem nepilngadīgajiem bērniem ir jāmaksā 51 eiro. (Informācija no Minsteres apgabala pašvaldības Bezirksregierung publicētās mājas lapas Info Minsteres lapā)
Minsteres apgabala pašvaldības mājas lapā varat izlasīt, pie kā Minsterē vērsties, lai iegūtu Vācijas pilsonību: Bezirksregierung Münster

2 Saukta arī par Hartz IV
3 Par pamatu ņemta informācija no Federālās Migrācijas un bēgļu pārvaldes (BAMF) mājaslapas: http://bit.ly/1aHsReK

Lūdzu, izlasiet šos ieteikumus pirms dzīvesvietas deklarācijas aizpildīšanas!
Arī tad, ja deklarēšanas dati dzīvesvietas deklarēšanas iestādē tiek ievākti automātiskā vai elektroniskā formā un arī pēc dzīvesvietas deklarācijas veidlapas aizpildīšanas. Jūsu dzīvesvietas deklarēšanas iestāde pēc Jūsu vēlēšanās var sniegt smalkāku informāciju par turpmākajiem norādījumiem. Personas, kurām ir pienākums reģistrēt savu dzīvesvietu, var pārstāvēt pilnvarotas personas, ja pilnvara ir apstiprināta publiski vai sociālās aprūpes iestādē pēc Likuma par sociālās aprūpes iestādēm 6. panta 2. punkta par aprūpes personu. Aizpildītu veidlapu dzīvesvietas deklarēšanas iestādē var nodot arī ar nenoteiktas formas personas pilnvaru, kurai ir jāreģistrē sava dzīvesvieta, šai gadījumā personas likumiskā pārstāvja pilnvaru, ar trešo pušu starpniecību.

Jūsu tiesības un pienākumi:
Deklarācijas reģistrēšana un deklarācijas anulēšana/ paziņošanas pienākums
Pēc likuma par deklarēšanos ZRV [Ziemeļreinā-Vestfālenē] sava dzīvesvieta ir jāreģistrē NEDĒĻAS laikā, pārceļoties dzīvot uz jaunu dzīvesvietu. Tas attiecas arī uz dzīvesvietas maiņu pašvaldības ietvaros. Ja kāds izvācas no dzīvesvietas un valsts robežās neievācas jaunā dzīvesvietā, tad tam ir pienākums paziņot par deklarācijas anulēšanu NEDĒĻAS laikā. Lūdzu, uzmanieties, lai nepārsniegtu iepriekš minēto termiņu, jo pretējā gadījumā tas būs nelikumīgi un Jums var piespriest naudas sodu. Deklarācijas reģistrēšana vai deklarācijas anulēšana deklarēšanas iestādē neatbrīvo jūs no pienākumiem paziņot par dzīvesvietas maiņu citām iestādēm. Saņemot attiecīgu uzaicinājumu no dzīvesvietas deklarēšanas iestādes, Jums ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā paziņot dzīvesvietas deklarēšanas iestādē par esošo dzīvesvietu, ierodoties personīgi, lai pierādītu dokumentos sniegtās ziņas.

Tiesības uz uzziņām, labojumiem un konsultācijām 
Jums ir tiesības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē iegūt bez maksas rakstveida uzziņu par datiem un attiecīgajiem norādījumiem, kas attiecas uz Jums. Pēc vēlēšanās Jūs varat iegūt uzziņu par uzglabāšanas mērķi un tiesisko pamatu. Ja par Jums uzglabātie dati ir nepareizi vai nepilnīgi, tad dzīvesvietas deklarēšanas iestāde tos pēc Jūsu iesnieguma var izlabot vai papildināt. Dzīvesvietas deklarēšanas iestāde var Jūs uzreiz konsultēt kā privātpersonu vai privātas iestādes vietā par tā saukto paplašināto dzīvesvietas reģistrēšanu. Tas neattiecas gadījumos, kad ir nepieciešams juridisks pierādījums par deklarēto dzīvesvietu.

Jūsu tiesības uz atļauju par ziņu nesniegšanu
Ja pastāv noteikti pamatojumi tam, ka attiecīgās dzīvesvietas izpaušana Jums vai citai personai, īpaši ģimenes loceklim var radīt draudus dzīvībai vai citus nopietnus draudus, Jūs bez maksas varat pieprasīt atļauju par ziņu nesniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. 

Lasīt tālāk: Pamācība par dzīvesvietas deklarēšanu

Izīrētājs var pajautāt iepriekšējās dzīvesvietas izīrētāja rekomendāciju, lai pārliecinātos, vai potenciālais īrnieks regulāri veicis maksājumus, kā arī izziņu par pēdējo 3 mēnešu algu apjomu, lai pārliecinātos par īrnieka maksātspēju.

Vācijā īre parasti jāsamaksā par pašreizējo mēnesi līdz 3. datumam.

Daži izīrētāji pieprasa noslēgt apdrošināšanas līgumu (“Haftpflichtversicherung”), kas paredz kompensāciju, piemēram, plūdu gadījumā dzīvoklī u.tml.. Ja tas nav obligāts izīrētāja nosacījums, īrniekam ir vērts pašam apsvērt to izdarīt.

Kad esat ievākušies jaunajā dzīvesvietā, tad jādodas uz Amt für Bürgerangelegenheiten, lai deklarētu savu jauno dzīvesvietu. Informācija šeit:

http://www.muenster.de/stadt/buergeramt/kontakt.html

Neskatoties uz to, ka Vācijā ir daudz dažādu sociālo pabalstu, nav ieteicams kļūt par slogu valstij, kurā cilvēks ir viesis.

Ja maz pelna, var pieteikties t.s. „Wohngeld” jeb īres maksas pabalstam. Vairāk par to šeit: http://www.wohngeld.de/wohngeld.de_neu/portal/index.aspx

Taču jāapzinās, ka arī tas ir sociālais pabalsts. Ja ir darbs un ģimene ir liela, tad tas parasti nekādas problēmas nerada, ir par tādas priekšrocības kā atvieglojumi bērniem jeb t.s. „Bildungspaket”, piemēram, apmeklējot kursus vai dodoties skolas izbraukumos tiek palīdz segt izmaksas u.tml. Vairāk šeit: http://www.bildungspaket.bmas.de/das-bildungspaket.html

Ja maz pelna, tad valsts sniedz iespēju dzīvot sociālajā dzīvoklī, ko valsts palīdzējusi finansēt. To sauc par „Wohnberechtigungsschein” jeb saīsināti „WBS”. Informācija: http://www.wohnberechtigungsschein.net/