Kādēļ ir svarīgi zināt, kā aprēķina vidējo atalgojumu?

To ir svarīgi zināt ikvienam strādājošajam Vācijā, jo pēc vidējā atalgojuma tiek aprēķinātas iemaksu likmes sociālajā apdrošināšanā. Pēc vidējā atalgojuma arī tiek noteikta obligātā apdrošināšana Pflichtversicherung, ja pelna vairāk par vidējā atalgojuma slieksni (šīs summas apjoms katru gadu mainās), tad pats var izvēlēties vai maksāt obligāto veselības  apdrošināšanu vai arī apdrošināties pie privātajiem apdrošinātājiem. Šī summa ir salīdzinoši liela un tādēļ lielam vairumam strādājošo nav izvēles, un ir jāmaksā ar likumu noteiktā obligātā apdrošināšana, īpaši svarīgi tas ir saistībā ar veselības apdrošināšanu.

No 2014. gada jauns iemaksu apmērs
Ar pagaidu vidējo atalgojumu Vorläufiges Durchschnittsentgelt: ar likumu noteiktajā pensiju apdrošināšanā apzīmē vidējo bruto algu vai strādājošo atalgojumu. 2014. gada vērtība tika aprēķināta šādi: vidējā atalgojuma 2012. gada pieauguma procentu likme tika paaugstināta dubultā, pēc tā, par cik procentiem 2011. gada vidējais atalgojums bija palielinājies līdz 2012. gadam.
Ienākumu apmēram Bezugsgröße: ir nozīme daudziem rādītājiem sociālajā apdrošināšanā. Ar likumu noteiktajā veselības apdrošināšanā pēc tā tiek aprēķināts vidējais iemaksu apmēra noguldījums brīvprātīgajiem dalībniekiem, pēc tā arī nosaka vidējo atalgojumu. Ar likumu noteiktajā pensiju apdrošināšanā pēc tā nosaka, cik liela iemaksa jāmaksā pašnodarbinātajiem vai aprūpētājiem.
Iemaksu apjoma slieksnis Beitragsbemessungsgrenze: ar to apzīmē maksimālo summu, kuru var aplikt ar sociālās apdrošināšanas iemaksu. Ja persona saņem vairāk, nekā ir noteikts iemaksu apmērs, tad pārējā summa, kas pārsniedz ar iemaksām apliekamo summu netiek maksāta sociālajā apdrošināšanā.
Obligātās apdrošināšanas slieksnis Versicherungspflichtgrenze: ja persona pelna vairāk par šo slieksni, tad tā ja vēlas var apdrošināties pie privātajiem veselības apdrošinātājiem.
Obligātās apdrošināšanas slieksnis ar likumu noteiktajā veselības apdrošināšanā ir vienāds ar vidējo darba atalgojuma slieksni gadā.

Lasīt tālāk: Vidējā atalgojuma aprēķins un apdrošināšana

Svarīgākais par sociālo drošību

Sociālās apdrošināšanas efektivitāte Vācijā ir zināma visā Eiropā, tādēļ cilvēks, kuram ir darba līgums, strādājot Vācijā, var justies daudz drošāk, salīdzinājumā ar strādājošajiem citās valstīs. 2014. gada sociālo iemaksu plāns vēl nav oficiāli pieņemts, šeit pagaidām ir apkopotas aptuvenās aplēses, kādas varētu būt sociālo iemaksu likmes nākamajā gadā.

Ko nozīmē sociālā drošība?*
Termins „sociālā drošība” Soziale Sicherheit apzīmē pilsoņu sociālo aizsardzību no dzīves mainīgajiem apstākļiem.

Sociālā drošība Vācijā**
Sociālais tīkls Vācijas Federatīvajā Republikā ir viens no spējīgākajiem sociālo sistēmu tīkliem pasaulē. Papildu sabiedriskajai aprūpei un valsts sociālajai aprūpei liela nozīme ir arī sociālajai apdrošināšanai. Vairāk nekā 90% vāciešiem ir sociālā apdrošināšana, tādējādi viņi ir apdrošināti dzīvības riskiem, kas var skart ikvienu.

Lasīt tālāk: Sociālā apdrošināšana

Dieser Text stellt keine Rechtsberatung dar und erhebt trotz sorgfältiger Recherche nicht den Anspruch auf korrekte Darstellung des Sachverhalt. Der Text dient lediglich als Ausgangspunkt für eigene Recherchen zum Thema.

Am 1. Mai 2011 erhalten die Staatsangehörigen der acht neuen EU-Mitgliedstaaten- Estland- Lettland- Litauen- Polen- Slowakische Republik- Slowenien- Tschechische Republik- Ungarn uneingeschränkte Arbeitnehmerfreizügigkeit im Bundesgebiet. Dies bedeutet, dass sie sich ohne Einschränkungen auf die Grundfreiheit von Unionsbürgern berufen können, im Bundesgebiet eine nicht selbständige Beschäftigung aufnehmen zu können. Infolgedessenentfällt die Verpflichtung, vor Aufnahme der Beschäftigung eine Arbeitsgenehmigung-EU einzuholen. […]

Siehe weiter: http://www.arbeitsagentur.de/Dienststellen/besondere-Dst/ZAV/Downloads/amz-neuorganisation-mb-an-ag.pdf

Lasīt tālāk: Arbeiten in Deutschland - Neuregelungen ab 01.05.2011

Kā darbojas atvērtais darba tirgus vācijā? Uz kādām iestādēm vajadzētu iet, ja tu atrodies Minsterē? Vai varētu arī griezties pie LCM pēc palīdzības?

Sākot ar 2011. gada 1. maiju Latvijas pilsoņiem Vācijā nav nepieciešama darba atļauja t.s. "normāliem" (!) līguma darbiem. Līdz ar to tagad vairs nevienam nav iemesla Vācijā uzturēties nelegāli. Saņemt "Freizügigkeitsbescheinigung" - Eiropas uzturēšanās atļauju ir iespējams jau kopš 2004. gada 1. maija.

Kā tas viss darbojas praktiski Vācijā kopumā, to mums ir grūti pateikt, jo katrs gadījums tomēr ir individuāls.
Meklējot darba vietu, ļoti svarīgi ir vismaz nedaudz saprast un runāt vāciski. Ipaši labāk atalgotās darba vietās tas ir pat stingrs nosacījums, ka jāprot vācu valoda. Paralēli vācu valodas zināšanām, tiek pieprasīta iegūta izglītība attiecīgajā darba jomā.
Latviešu Centrs Minsterē nav nodokļu padomdevējs, un mēs nevaram garantēt, ka visa sniegtā informācija ir aktuāla! Taču mēs varam ieteikt, kā rīkoties un kuras iestādes konkrētā situācijā būtu vēlams uzmeklēt.

Bet kur man meklēt informāciju?
Informāciju dažādās nozarēs sniedz Zentrale Auslands- und Fachvermittlung. Šo informāciju visiem interesentiem iespēja iegūt bez maksas!

http://www.zav.de/arbeiten-in-deutschland

Plānojot strādāt vai pārceļoties uz dzīvi Vācijā, viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir, vai pastāv iespēja strādāt savā profesijā, kura iegūta dzimtajā zemē? 

Diemžēl ne vienmēr pašam ir viegli izprast Vācijas pieejas sistēmu noteiktās profesijās un iegūto kvalifikāciju pielīdzināt Vācijā definētajām profesijām. Ne reti Latvijā profesija ir iegūta studiju ceļā, taču Vācijā tas tiek vērtēts zemākā kategorijā, jo nav iekļauts studiju sistēmā (piem., grāmatvedis, logopēds, fizioterapeits utt.). Tāpat pastāv atšķirības amatu  novērtējumos -  ne visās nozarēs drīkst automātiski strādāt ar citas valsts diplomu, īpaši, ja rodas ideja uzsākt savu biznesu (piem., frizieri, beķeri utt.).

Turpinājumā esam mēģinājuši aptuveni sīkāk izklāstīt, kas jādara – kādi soļi jāsper, lai tiktu dota iespēja strādāt Vācijā savā profesijā/ amatā, kas iegūta ārpus Vācijas. Šo informāciju iespējams iegūt arī vācu, krievu un angļu valodās: Anerkennung ausländischer Berufsabschlüsse

Kāpēc ir nepieciešama kvalifikācijas novērtēšana/ atzīšana?
Ja augstāko izglītību, amatu, profesiju esat ieguvuši, piem., Latvijā, bieži vien ar to nepietiek, lai attiecīgajā jomā uzreiz uzsāktu strādāt Vācijā. Kopš 2012. gada 1. aprīļa ir stājies spēkā likums (Likums) , kas paredz, ka pastāv iespēja ārpus Vācijas iegūto profesiju un amatu kvalifikāciju iesniegt novērtēšanai/ atzīšanai un tādā veidā salīdzināt to ar Vācijā pieprasītajiem noteikumiem. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja vēlaties strādāt profesijā vai jomā, kas Vācijā ir reglamentēta.

“Reglamentēts” nozīmē to, ka profesijā, kura nav bijusi zem valstikās uzraudzības Vācijā (līdzīgi kā sertifikāts Latvijā) un kuras kvalifikācija Jums nav Vācijā atzīta, Jūs nedrīkstat strādāt. Šajās nozarēs ir izstrādāti speciāli priekšnosacījumi, kuri novērtēšanas/ atzīšanas procesā tiek salīdzināti ar Jūsu kvalifikāciju, vai atbilst noteiktajiem priekšnosacījumiem. Vācijā profesijas tiek reglamentētas veselības un izglītības sektoros, piem., ārsti, slimnieku kopēji, skolotāji vai audzinātāji. Paralēli tam ir izstrādāti noteikumi, ja vēlaties kādā noteiktā amatā uzsākt paši savu biznesu, t.s., pašnodarbinātais. Arī šajos gadījumos nepieciešams ārpus Vācijas iegūto amatu novērtēt/ atzīt. Kā piemērs te būtu friziera vai beķera amati.

Savukārt “nereglamentētajās” profesijās kā, piemēram, informātiķis vai pārdevējs, nav nepieciešams iziet speciālu kvalifikācijas atzīšanas procesu. Vācijā nereglamentēti ir visi amati, kas iegūti duālās izglītības sistēmas (praktiskā pieredze un teorijas mācība) ceļā, piemēram, mūrnieki, frizieri, galdnieki, pārdevēji u.c.. Pilnīgu sarakstu var apskatīt šeit: Ausbildungsberufe

Taču ne reti kvalifikācijas atzīšana var nākt par labu arī nereglamentēto profesiju jomā. Tādā veidā potenciālais darba devējs iegūtu precīzāku priekšstatu par Jūsu kvalifikāciju. Un ja vēlaties savā amata nozarē darboties kā uzņēmējs/ pašnodarbinātais/ dibināt savu firmu, tas pat tad ir nepieciešams (skat. “reglamentēts”).

Kā norit novērtēšanas/ atzīšanas process?
Pēc Jūsu pieprasījuma iegūtais diploms/ kvalifikācija tiek salīdzināts ar Vācijas profesijām. Lai iesniegtu pieprasījumu, nepieciešams atrast pareizo iestādi, kura atbildīga par profesiju grupu, kurā iekļauta arī Jūsu iegūtā profesija. Noskaidrot par attiecīgajām iestādēm varat šeit: Anerkennung in Deutschland vai zvanot: 0049 30 1815 11110049 30 1815 1111.

Svarīgi: lai iesniegtu savu diplomu novērtēšanai/ atzīšanai, nav svarīgi, kāda jums ir pilsonība. Nav nepieciešama arī speciāla uzturēšanās atļauja. Pastāv arī iespēja, ka Jūs savu diplomu iesūtat novērtēšanai/ atzīšanai pašiem neatrodoties (nedzīvojot) Vācijā. Vienīgais noteikums – Jums ir jāiesniedz ārpus Vācijas iegūtais diploms un, ja neesat Eiropas Savienības pilsonis, pamatoti jānorāda, ka nākotnē plānojat strādāt Vācijā.

Kad būsiet iesnieguši nepieciešamos dokumentus novērtēšanai/ atzīšanai, tiks pārbaudīts, kādas un cik būtiskas atšķirības ir Jūsu iegūtajai kvalifikācijai salīdzinājumā ar attiecīgo profesiju Vācijā. Konstatējot atšķirības, iztrūkstošo iespējams atvietot ar cita veida kvalifikācijām, kuras evtl. esat papildus ieguvuši. Ja novērtēšanas/ atzīšanas rezultāts tomēr iznāk nepietiekams, t.i., Jūsu kvalifikācija netiek atzīta, pastāv iespēja veikt tā saucamo “kvalitātes analīzi”, kuras ietvaros tiek piedāvāts, piem., pierādīt savas prasmes prakstiski vai tiek organizētas pārrunas.

Ja netiek konstatētas būtiskas atšķirības Jūsu iegūtajai profesijai salīdzinājumā ar Vācijas kvalifikāciju, tad tiek garantēta un apstiprināta pilnvērtīga vienlīdzība Jūsu diplomam.

Un ja Jūsu amata nozarē attiecīgie norādījumi atbilst Vācijā noteiktajām normām - Jūs saņemat atļauju strādāt šajā nozarē (kā uzņēmējs/ pašnodarbinātais/ dibinot firmu).

Ja atšķirības tomēr tiek uzskatītas par būtiskām, tad – attiecībā uz nereglamentātajām nozarēm - Jūs saņemsiet lēmumu, kurā tiks uzskaitītas konstatētās atšķirības. To tad iespējams uzrādīt potenciālajam darba devējam, un Jums pastāv iespēja individuāli meklēt piemērotu tālākizglītošanos iespēju.

Ja atšķirības konstatētas reglamentēto profesiju nozarē, pastāv iespēja tās izlīdzināt. Atkarībā no profesijas Jums iespēja veikt tālākkvalificēšanos vai nolikt attiecīgās profesijas nozares eksāmenu. Šeit tad jarēķinās ar papildus izmaksām.

Cik ilgi norit novērtēšanas/ atzīšanas process?
Ja visus nepieciešamos dokumentus esat pilnībā iesnieguši, tad novērtēšanas/ atzīšanas process ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus (ar 2012. gada 1. decembri).

Cik tas maksā?
Maksu par kvalifikācijas novērtēšanu/ atzīšanu nosaka attiecīgā institūcija, kura ir atbildīga par Jūsu profesijas/ amata nozari. Tādēļ būtu ieteicams jau pirms dokumentu iesūtīšanas noskaidort procesa izmaksas, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu.

Kādus dokumentus nepieciešams iesniegt?
- Pārskats par izglītību un līdzšinējo profesionālo darbību (tabulas veidā un vācu valodā).
- Pase
- Apstiprinājums (diploms, sertfikāts) par ārvalstīs (ārpus Vācijas) iegūto izglītību.
- Apstiprinajumi par līdzšinējo pieredzi attiecīgajā nozarē un dalību tālākizglītojošos kursos.
- Ziņojums, ka līdz šim diploms nav bijis iesniegts uz kvalifikācijas novērtēšanu/ atzīšanu.

Ja neesat Eiropas Savienības pilsonis, jāiesniedz apstiprinājums par nodomu nākotnē strādāt Vācijā.

Ja Jūsu iegūtā kvalifikācija skar reglamentēto profesiju/ amatu nozari, tad būs nepieciešami arī vēl papildus dokumenti. Taču sīkāk par to Jūs informēs atbildīgā iestāde.

Svarīgi: Parasti dokument jāiesniedz pārtulkoti vācu valodā. Tādēļ ieteicams pirms tam noskaidrot, vai dokumentus nepieciešams tulkot pie zvērināta tulkotāja vai pietiks ar vienkāršu tulkojumu.